Urīna analīze
Urīna analīžu rezultātus skaidrojošais ceļvedis.
Cilvēka ķermenī esošās asinis tiek izfiltrētas caur nierēm apmēram 2x stundā, radot ap 150 litriem pirmurīna dienā. 99% pirmurīna uzsūcas atpakaļ asinīs, atstājot 1,5 l urīna dienā.
Urīna sastāvs.
Urīna analizēšana tiek pielietota kā novērošanas un/vai diagnosticējošā metode vairākām saslimšanām, piem.:
- urīnceļu infekcijām;
- nierakmeņiem;
- dažādām nieru slimībām;
- diabētam un paaugstinātam asins spiedienam (hipertensija u.c.)
Urīna analīzes tiek nozīmētas plašam pacientu lokam ar mērķi laicīgi pamanīt izmaiņas veselības stāvoklī, jo piem. paaugstināts olbaltuma un cukura (glikozes) līmenis ir konstatējams urīnā pirms cilvēks ir sajuties nevesels.
Analīžu rezultāti, slimību gadījumā, nenorāda precīzu saslimšanas cēloni, kā arī nenosaka vai saslimšana ir akūta vai hroniska. Tie papildina asins izmeklējumus un palīdz precīzāk noteikt vai apstiprināt pacientam uzstādāmo diagnozi.
Tā kā vairākas slimības, to sākuma stadijā, neuzrāda izmaiņas urīnā, rezultāti ar norādi „bez novirzes no normas” nenozīmē, ka pacients ir patiesi vesels.
Savukārt ārsta uzdevums ir izprast korelāciju starp pacienta slimības simptomiem, asins bioķīmisko analīzi, pilnu asins ainu un urīna izmeklējumu rezultātiem.
Pilnai urīna analīzei izdala 3 posmus:
1) fizikālie parametri (krāsa, dzidrums, īpatnējais svars, pH);
2) ķīmiskie parametri (formelementi, nitrītu tests, olbaltums, glikoze, ketoni, urobilinogēns, bilirubīns, Hb);
3) mikroskopija (leikocīti, eritrocīti, epitēlijs, cilindri, gļotas, sāļi, baktērijas u.c.)
Krāsa
Norma: vāji dzeltena līdz tumši dzeltena
Novirze:
bez krāsas |
iemesls var būt ilglaicīga nieru slimība vai nekontrolēts diabēts |
tumši dzeltens |
cēlonis var būt dehidrācija |
sarkanīgs |
cēlonis var būt asinis urīnā |
Krāsu ietekmē pārtika, medikamenti, slimības. Gaiša vai tumša nokrāsa norāda uz ūdens daudzumu urīnā – jo tumšāks, jo mazāk ūdens. Vitamīns B, kā uztura bagātinātājs, iekrāso urīnu koši dzeltenu. Daži medikamenti, bietes, rabarbari vai asinis iekrāso urīnu sarkanīgi brūnu.
Dzidrums
Norma: dzidrs
Novirze:
dūmakains, duļķains |
iemesls var būt baktērijas, asinis, sperma, raugs, kristāli, gļotas vai parazītu infekcija (piem. trihomonas) |
Īpatnējais svars
Norma: 1.005–1.030
Novirze:
ļoti augsts |
koncentrēts urīns un liecina par: a) ir lietots pārāk maz ūdens; b) ticis zaudēts pārāk daudz ūdens (caur vemšanu, svīšanu, caureju); c) urīnā ir cukurs vai olbaltums. |
ļoti zems |
atšķaidīts urīns, kas var rasties: a) dzerot par daudz šķidrumu; b) pie noteiktām nieru slimībām; c) lietojot diurētiķus; d) cēlonis var būt nekontrolēts diabēts vai badošanās. |
Īpatnējais svars parāda vai nieres labi sabalansē ūdens daudzumu urīnā, t.i., izmeklējums nosaka, cik daudz vielu ir urīnā, papildus ūdenim. Jo augstāks rādītājs, jo koncentrētāks ir urīna izmeklējamais materiāls. Ja tiek dzerts daudz ūdens, nieres papildina urīnu ar ūdeni, samazinot urīna īpatnējo svaru. Ja ūdens tiek dzerts maz, nieres rada urīnu ar mazu ūdens daudzumu, kuram ir augsts īpatnējais svars.
pH
Norma: |
4.8–7.4 |
Novirze:
augsts |
var tikt konstatēts ja ir vemšana, nieru saslimšana, urīntrakta infekcijas un astma; |
zems |
pie plaušu slimībām, nekontrolēta diabēta, aspirīna pārdozēšanas, caurejas, atūdeņošanās, badošanās, alkohola pārdozēšanas, iedzerot etilēna glikolu (antifrīzu). |
pH norāda cik skābs vai sārmains ir urīns. Urīna pH 4 ir stipri skābs, pH 7 ir neitrāls, pH 9 ir ļoti sārmains.
Urīna pH ietekmē medikamenti un pārtika – īpaši citrusaugļi un piena produkti (piem. lai izvairītos no noteiktu nierakmeņu veidošanās ārsts var norādīt, kāda veida pārtika jālieto, lai uzturētu urīnu skābu vai sārmainu).
Smarža
izmeklējumos netiek izdalīta kā atsevišķs parametrs.
Urīnam nav spēcīga smarža, bet dažas slimības, pārtika, vitamīni un antibiotikas var ietekmēt tā smaržu.
Novirze dažu saslimšanu gadījumā:
nepatīkama |
var rasties E.coli baktērijas un urīntrakta infekciju ietekmē |
salda, augļu |
cēlonis var būt nekontrolēts diabēts vai badošanās |
sīrupa |
liecināt par to, ka ķermenis nešķel noteiktas aminoskābes |
Ķīmiskie rādītāji
Formelementi
Norma: <25/μL
Novirze:
virs 25/μL |
urīnceļu vai nieru iekaisums. |
Nitrītu tests
Norma: negatīvs
Novirze:
pozitīvs |
urīnceļu infekcija (baktērija, kura rada iekaisumu veido enzīmu, kas urīnceļu nitrātus pārveido nitrītos). Vēlams papildus veikt urīna uzsējumu nosakot AB jūtību (t.i. kuras grupas antibiotikas var pielietot infekcijas ārstēšanā). |
Olbaltums
Norma: neatrod vai< 0,25 g/L
Novirze:
virs 0,25 g/L |
nieru darbības traucējumi; |
konstatēts |
var nozīmēt: nieru bojājumus, infekciju, vēzi, augstu asins spiedienu, diabētu, sistēmisko sarkano vilkēdi vaiglomerulonefrītu (nieru kamoliņu iekaisumu); var liecināt par: sirds mazspēju, leikēmiju, saindēšanos ar merkuriju vai dzīvsudrabu; |
konstatēts grūtniecei |
var leicināt par: sirds mazspēju, preeklampsija, eklampsija. |
Urīnā olbaltums parasti netiek atrasts, savukārt drudzis, augsta slodze sportā un dažas nieru saslimšanas var būt par cēloni, tā klātbūtnei urīna analīžu rezultātos.
Glikoze
Norma:
negatīvs |
regulārā paraugā |
0.06-0.83 mmol/L |
24h paraugā |
Novirze:
augsts |
iemesli var būt: nekontrolēts diabēts, virsnieru dziedzeru darbības problēma, aknu bojājums, smadzeņu ievainojums, saindēšanās ar noteiktām vielām vai nieru saslimšana; |
konstatēts |
intravenozie šķidumu lietošana var radīt glikozi urīnā; |
konstatēts grūtniecei |
norma, ja kopumā grūtniece ir veselīga. |
Glikoze ir cukura veids urīnā. Norma ir nekāds vai neliels apjoms glikozes urīnā, Ja asinīs cukura līmenis ir ļoti augsts, kā pie nekontrolēta diabēta, cukurs nokļūst urīnā.Glikozi var konstatēt arī nieru bijājumu vai slimību gadījumā.
Ketoni
Norma: neatrod vai< 0,5 mmol/L
Novirze:
konstatēts |
iemesli: a) diabētiskā ketoacidoze; b) nekontrolēts diabēts, alkoholisms, saindēšanās ar izopropanolu; c) diēta ar ļoti zemu ogļhidrātu daudzumu; d) badošanās vai ēšanas traucējumi (anoreksija, bulīmija); |
konstatēts grūtniecei |
norma, ja kopumā grūtniece ir veselīga. |
Ketonvielas ir konstatējamas ūrīnā, ja netiek uzņemta pārtika 18h un ilgāk, iemesli var būt slimība, vemšana.
Diētas ar zemu cukura un ogļhidrātu līmeni, kā arī badošanās rada ketonvielas urīnā. Konstatējot ketonu, klātbūtni urīnā ļoti svarīgi ir noteikt cukura līmeni asinīs, lai izslēgtu cukura diabētu.
Urobilinogēns
Norma: neatrod vai< 17μmol/L
Novirze:
paaugstināts |
aknu slimības: ciroze, hepatīti, hematomas |
pazemināts |
nieru mazspēja vai bloķēta žults plūsma |
Veidojas bilirubīna sabrukšanas rezultātā.
Bilirubīns
Norma: neatrod vai< 17μmol/L
Novirze:
paaugstināts |
aknu slimības (ciroze, hepatīti), hematomas audos vai hemolītiskā anēmija |
paaugstināts jaundzimušam |
var radīt smadzeņu bojājumus |
pazemināts |
nieru mazspēja vai bloķēta žults plūsma |
Veidojas eritrocītu (sarkano asins ķermenīšu) sabrukšanas rezultātā. Paaugstināts bilirubīns iekrāso ādu un acu baltumus dzeltenus.
Ieteikums:neēst un nedzert 4h pirms analīžu nodošanas, lai iegūtu precīzākus rezultātus.
Eritrocīti,
Norma: <10/μL
Novirze:
virs 10/μL |
bijusi smaga fiziska piepūle; ir urīnceļu vai nieru bojājums. |
Mikroskopija
Urīns
Norma: neatrod : asinis, baktērijas, parazītus; atrod: sāļus (dažreiz un nelielu skaitu).
Novirze:
Eritrocīti un leikocīti |
Eritrocīti urīnā var rasties no: - urīnpūšļa vai nieru bojājumiem, - nierakmeņiem, - urīnceļu infekcijas, - nieru iekaisuma, - nieru vai urīnpūšļa audzēja, - sistēmiskām saslimšanām u.c.; leikocīti urīnā var rasties no: - urīnceļu iekaisuma, - urīnpūšļa audzēja, - nieru iekaisuma, - sistēmiskām saslimšanām, - iekaisuma vagīnā vai zem priekšādiņas u.c.. Asinis šūnas urīnā normāli tiek atrastas nelielā daudzumā. Fiziska pārpūle (maratons) arī var būt par iemeslu asinīm urīnā. |
Epitēlijs |
būtiski palielināts epitēlija daudzums var norādīt uz iekaisumu urīnceļos vai nierēs. Neliela epitēlija klātbūtne norāda - urīna paraugs nav tik tīrs, kā tam vajadzētu būt. Tas nenorāda uz medicīnisku problēmu, bet vairumā gadījumu, ārsts lūgs nodot jaunu urīna porciju atkārtotiem, precīzākiem izmeklējumiem. |
Hialīnie cilindri |
urīnā konstatēto cilindru veidi palīdz precīzāk noteikt nieru saslimšanas veidu, kā arī noteikt: - vai nieres tiek labi apasiņotas, - saindēšanos ar dzīvsudrabu, - sirds mazspēju, - bakteriālo infekciju. |
Baktērijas |
liecina par - urīnceļu infekciju, - kontamināciju, - nepareizi savāktu urīna porciju, - nesterilu trauku. |
Gļotas |
klātbūtne norāda uz urīnceļu infekciju. Grūtniecei gļotas var būt urīnā, bet precīzākai rezultātu izvērtēšanai noteikti nepieciešama konsultācija ar ārstu. |
Parazīti |
nozīmē infekciju urīnceļos, biežākais ierosinātājs ir trihomonas. |
Sāļi (kristāli) |
liels skaits vai noteikta veida sāļu tipi var nozīmēt: - ir nierakmeņi; - bojātas nieres; - problēma ar pārtikas pārstrādi. Daži medikamenti un urīntrakta infekcijas var palielināt kristālu skaitu. Veselīgiem cilvēkiem urīnā ir daži kristāli. |
Lai veiktu mikroskopisku uzmeklējumu urīna koncentrēto sedimentu uztriepj uz stikliņa un aplūko zem mikroskopa, lai novērotu asins šūnu, baktēriju, rauga šūnu, parazītu, epitēlijs un kristālu klātbūtni, kā arī noteiktu to daudzumu.